Jānis Volonts no 1900.gada līdz 1922.gadam dzīvoja un strādāja Krievijā.

Pēterburgā ieguva augstāko komercizglītību.

No 1900.gada -1918.gadam strādāja Pēterburgā Maļcova tirdzniecības un rūpniecības akciju sabiedrībā (kuras sastāvā bija 13 rūpnīcas) - sākumā par pārvaldes darbveža palīgu, tad par darbvedi un vēlāk arī par lietu pārvaldnieku .

No 1918.-1920. gadam bija administratīvās un finanšu nodaļas vadītājs Maļcova tirdzniecības un rūpniecības akciju sabiedrības Maskavas nodaļā.



No 1920.-1922.gadam lietu pārvaldnieks Valsts Maļcova rūpnieciskā apgabalā Brjanskas apg. .

Maļcova rūpnīcas bija slavenas ne tikai ar savu produkciju (galvenokārt kristāla izstrādājumi), bet arī ar augstu sociālā nodrošinājuma un strādnieku labklājības līmeni.

1922.gadā Jānis Volonts atgriezās Latvijā un apmetās uz dzīvi Daugavpilī. Jau tā paša gada novembrī tika ievēlēts Daugavpils pilsētas valdē. Daugavpils tajā laikā vēl stipri cieta no smagajām kara sekām, arī finansiālā situācija nebija spoža.

Jau 1923.gadā tika ievēlēts par Daugavpils pilsētas galvu un šajā amatā bez pārtraukuma vadīja pilsētu 14 gadus līdz pat 1937.gada beigām.



Jāņa Volonta vadības laikā Daugavpils atdzima:

- 1925.gadā tika pieņemts pilsētas ģērbonis;


- no 1932.gada pilsēta jau bija attīstījusies un saimniekoja ar bezdeficīta budžetu.
- ievērojami paplašināta un uzlabota pilsētas ūdensvada un kanalizācijas sistēma, satiksme, elektrifikācija un telefonizācija, ierīkoti jauni parki un skvēri, atklāti pieminekļi kritušajiem karavīriem.



-tika uzbūvēts Vienības nams (sava laika modernākā un daudzfunkcionālākā ēka Eiropā tika uzbūvēta 17 mēnešu laikā), Vienības tilts, Latvijas bankas nams, Valsts zemes bankas nams, Daugavpils apgabaltiesas nams un pasta nams





-pilsētā strādāja vairāk nekā 2000 tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu,

- radikāli tika pārveidots skolu tīkls, tika atvērtas jaunas skolas, (ebreju ģimnāzija, poļu skola, dzelzceļnieku skola, komercskola, krievu un poļu amatniecības skolas, 2.pilsētas pamatskola, kurlmēmo skola), pilsētas konservatorija, ērģelnieku kursi

-bērnu dārzi bija latviešu, latgaliešu, ebreju, krievu, poļu, vācu, baltkrievu bērniem

-laikraksti iznāca latviešu, latgaliešu, krievu un poļu valodās, tika atvērta pilsētas bibliotēka

- tika atvērta Sarkanā krusta slimnīca, psihiatriskā ārstniecības iestāde

- tika nodrošināta produktu izsniegšana trūcīgajām ģimenēm

- bija latgaliešu, latviešu, poļu, krievu, ebreju, vecticībnieku nespējīgo patversmes

1938.gada janvārī Jānis Volonts sāka strādāt Tautas labklājības ministra amatā, kurā nostrādāja līdz 1940.gada 20. jūnijam.





Viņa darbības laikā tika pieņemti vairāki svarīgi likumi

- likums par apdrošināšanu nelaimes un gadījumos un arodslimībās
- likums par dzīves vakara nodrošināšanas fondu, kas paredzēja līdzekļu uzkrāšanu iedzīvotāju vecumdienu nodrošinājumam
- likums par laukstrādnieku dzīvokļu izbūves fondu
- labojumus un papildinājumus likumā par sociālo apgādi, likumā par pensijām u.c.
Latvijas brīvvalsts laikā izveidotā sociālās apgādības un darba aizsardzības likumdošana bija viena no modernākajām un progresīvākajām Eiropā, un tās izveidē liels nopelns bija arī J.Volontam.